Aizvadītais 2025. gads Latvijas ekonomikā iezīmējis būtisku pavērsienu – valsts budžeta ieguldījumi Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda projektos sasnieguši 1,4 miljardus eiro.
Tas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš, liecinot par pāreju no plānošanas uz vērienīgiem būvdarbiem un reālu projektu īstenošanu.
Finanšu ministrijas (FM) dati rāda, ka investīciju temps ir ne tikai audzis, bet arī pārsniedzis sākotnējās prognozes. Šis finansējums kalpo kā tiešs stimuls valsts tautsaimniecībai, vienlaikus stiprinot Latvijas drošību un infrastruktūras noturību pret ārējiem riskiem.
Ieņēmumi no Eiropas pārsniedz plānoto
Latvijas sekmes projektu īstenošanā atspoguļojas arī valsts kasē. No Eiropas Komisijas (EK) 2025. gadā saņemti 980,2 miljoni eiro, kas ir 108 % no sākotnēji plānotā apjoma. Šī nauda ir atmaksa par tiem projektiem, kurus Latvija jau ir īstenojusi, sākotnēji izmantojot savus budžeta līdzekļus.
Vēl pārliecinošāks rādītājs ir deklarēto izdevumu mērķis. EK pieprasīti gandrīz 681 miljons eiro, kas ir par 29 % vairāk, nekā Eiropa no Latvijas gaidīja. Tas nozīmē, ka darbi uz vietas notiek straujāk, nekā noteikts piesardzīgākajos plānos.
Projekti pāriet „karstajā fāzē”
ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir noslēdzies birokrātiskais sagatavošanās posms. Līdz šī gada janvārim ir apstiprināts regulējums gandrīz visam Latvijai pieejamajam finansējumam – 4,1 miljardam eiro jeb 97 % no kopējā groza.
Pašlaik uzmanības centrā ir praktiskie darbi:
Izsludinātas atlases: 90 % apmērā no kopējā fonda, īpašu uzsvaru liekot uz dzelzceļa modernizāciju un jaunu bezemisiju bateriju vilcienu iegādi.
Noslēgti līgumi: Parakstītas vienošanās par 2,5 miljardu eiro izmantošanu. Tas ietver investīcijas katastrofu risku mazināšanā, modernu notekūdeņu apsaimniekošanu un atkritumu šķirošanas tīkla paplašināšanu.
Lielākā daļa šo projektu tuvākajā laikā nonāks aktīvā būvniecības vai ieviešanas stadijā. Saskaņā ar nosacījumiem visi darbi jāpabeidz līdz 2030. gadam.
Drošība pirmajā vietā: 470 miljoni eiro aizsardzībai
Reaģējot uz ģeopolitisko situāciju, Latvija ir veikusi vērienīgu fondu pārprioritizēšanu 660 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 470 miljoni eiro jeb desmitā daļa no visas ES fondu programmas novirzīta tieši drošības un aizsardzības infrastruktūrai.
Šīs izmaiņas kļuva iespējamas, pateicoties EK iniciatīvai “ReArm Europe”. Tā ļauj elastīgāk izmantot Eiropas naudu divējādas izmantojamības projektiem – tādiem, kas kalpo gan civilām, gan militārām vajadzībām. Tāpat rasti papildu līdzekļi veselības aprūpes prioritātei – Latvijas Onkoloģijas centra otrās kārtas izbūvei.
Mazāk birokrātijas, vairāk atbalsta
Skatoties uz 2026. gadu, Finanšu ministrija kopā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) sola mazināt administratīvo slogu. Mērķis ir mainīt iestāžu tēlu no „kontroliera” uz „partneri”.
Projektu īstenotāji var rēķināties ar:
Lielāku uzticēšanos un mazāku pārbaužu skaitu procesa gaitā.
Individuālām konsultācijām sarežģītu situāciju risināšanā.
Vienkāršotām procedūrām, lai enerģiju varētu veltīt rezultātam, nevis atskaitēm.
Atveseļošanas fonda finiša taisne
Atšķirībā no parastajiem ES fondiem, Atveseļošanas fonda (AF) laiks ir ierobežots – visi mērķi jāsasniedz līdz 2026. gada septembrim. Līdz šim Latvija demonstrē labu progresu: izpildīti 72 % no plānotajiem rādītājiem.
gada nogalē Latvija iesniedza ceturto maksājuma pieprasījumu 371,2 miljonu eiro saņemšanai. Plānots, ka 2026. gada pirmajā pusē valsts būs saņēmusi jau trīs ceturtdaļas no kopējā 1,97 miljardu eiro lielā AF piešķīruma.
Pašlaik visi nepieciešamie līgumi investīciju ieviešanai ir parakstīti, un izmaksas finansējuma saņēmējiem tuvojas 60 % atzīmei. Šāda dinamika ļauj Finanšu ministrijai ar pārliecību prognozēt, ka līdz 2026. gada rudenim Latvija pilnībā apgūs visus Atveseļošanas fonda līdzekļus, noslēdzot šo ekonomikas modernizācijas posmu.
